Nav veselības bez mutes veselības: Atēnās parakstīta Kipras deklarācija

16. maijā Atēnās tika parakstīta Kipras deklarācija par mutes veselību Eiropā. Tā ir starptautiska iniciatīva, kas aicina Eiropas valstis pārorientēt mutes veselības aprūpi no slimības seku ārstēšanas uz profilaksi, agrīnu diagnostiku un pierādījumos balstītu, mazāk invazīvu aprūpi. Deklarācijas centrālais vēstījums ir skaidrs: “Nav veselības bez mutes veselības”, un mutes veselība ir jāuztver kā neatņemama vispārējās veselības un dzīves kvalitātes sastāvdaļa.

Pasākumu organizēja Alliance for a Cavity-Free Future (ACFF), un tajā piedalījās Pasaules Veselības organizācijas (WHO), Eiropas Sabiedrības veselības asociācijas (EUPHA), Eiropas Zobārstniecības sabiedrības veselības asociācijas (EADPH), Platformas labākai mutes veselībai Eiropā (Platform for Better Oral Health in Europe – PBOHE), Pasaules ģimenes ārstu organizācijas (WONCA), Eiropas lauku un izolēto ārstu asociācijas (EURIPA), Eiropas Primārās aprūpes foruma (EFPC), Eiropas Bērnu zobārstniecības akadēmijas (EAPD), Eiropas Zobu higiēnistu federācijas (EDHF), Eiropas Zobārstniecības izglītības asociācijas (ADEE) un citu organizāciju pārstāvji.

Dr. Ilze Maldupa Atēnās uzsver pierādījumos balstītas politikas nozīmi

Dr. Ilze Maldupa pasākumā uzstājās kā EADPH Speciālo interešu grupas “Moving Towards Translating Research into Policy” pārstāve, uzsverot nepieciešamību pārvērst zinātniskos pierādījumus konkrētā veselības politikā. Savā prezentācijā viņa akcentēja, ka kariess nav izolēta zobārstniecības problēma – ņemot vēra kopējos riska faktorus, kariess agrīnā bērnībā kalpo kā indikators tādām hroniskām slimībām kā cukura diabēts, hipertensija un onkoloģija vēlākā dzīvē. Īpaša uzmanība tika pievērsta augstajai kariesa izplatībai Eiropā, parādot, ka valstīs ar sliktākajiem mutes veselības rādītājiem arī mirstības rādītāji no profilaktiski novēršamām slimībām ir augsti. Lai arī finansējums veselības aprūpei, t. sk. mutes veselības aprūpei, ir būtisks, pilnīga valsts apmaksātu pakalpojumu ieviešana problēmas neatrisinātu; svarīgi nodrošināt atbilstošus finansiālos stimulus, lai zobārsti un klīnikas ir ieinteresētas nodrošināt pierādījumos balstītu, efektīvu, pacientam labāko ārstēšanu.

Kipras deklarācija uzsver, ka mutes veselības problēmas rada ne tikai sāpes un dzīves kvalitātes pasliktināšanos, bet arī būtisku ekonomisku un sociālu slogu. Tika atkārtoti uzsvērts princips “put the mouth back into the body” – nepieciešamība integrēt mutes veselību kopējā veselības aprūpes politikā.

Pasākuma diskusijās vairāki runātāji uzsvēra, ka esošās veselības sistēmas pārāk lielā mērā fokusējas uz invazīvu ārstēšanu, nevis profilaksi. WHO pārstāvji akcentēja nepieciešamību integrēt būtiskos mutes veselības pakalpojumus primārajā veselības aprūpē un universālās veselības aprūpes sistēmās. Savukārt EUPHA pārstāvji norādīja, ka nevienlīdzība veselībā nav nejauša, bet strukturāla problēma, kas saistīta ar sociālajiem un ekonomiskajiem determinantēm.

Nozīmīga Kipras deklarācijas daļa ir balstīta jaunajās PVO vadlīnijās par videi draudzīgu un mazāk invazīvu kariesa aprūpi, kur prioritāte tiek dota profilaksei, agrīnai diagnostikai un zobu audus saudzējošām metodēm. Tika uzsvērts, ka daudzi veselības aprūpes speciālisti joprojām nav pietiekami apmācīti modernai profilaktiskai pieejai un ka nepieciešamas izmaiņas gan izglītībā, gan finansēšanas modeļos.

Atēnu diskusijas sasaucas ar Latvijā aktualizētajām problēmām

Diskusijās vairākkārt izskanēja tēmas, kas ļoti cieši sasaucas ar 2026. gada 17. aprīlī Rīgā notikušās FLPP projekta IEVA noslēguma konferences “No pierādījumiem uz politiku: bērnu mutes veselības nākotne Latvijā” secinājumiem. Arī Latvijā tika uzsvērts, ka pašreizējā sistēma lielākoties finansē slimības seku novēršanu, nevis profilaksi un agrīnu iejaukšanos. Konferences dalībnieki identificēja tās pašas problēmas, kas tika aktualizētas Atēnās – nepietiekamu veselībpratību, nevienlīdzīgu pieejamību aprūpei, invazīvas ārstēšanas dominanci, neatbilstošus finanšu stimulus un nepieciešamību stiprināt starpdisciplināru sadarbību. Gan Atēnās, gan Rīgā tika uzsvērta nepieciešamība veidot vidi, kur veselīgā izvēle ģimenēm kļūst vieglāka, bet profesionāļiem tiek radīti stimuli izvēlēties efektīvas, pierādījumos balstītas kariesa kontroles metodes. Īpaši tika diskutēts par fluorīdu nozīmi, profilakses līdzekļu kvalitāti un nepieciešamību uzlabot sabiedrības veselībpratību. Latvijā prezentētie dati par fluorīdu nesaturošu zobu pastu plašo pieejamību tirgū izraisīja ievērojamu interesi un sasaucās ar Eiropas līmeņa diskusijām par profilakses līdzekļu kvalitātes kontroli, sabiedrības veselībpratību un nepieciešamību veidot efektīvu profilakses politiku.

Nākamais solis – deklarācijas principu ieviešana praksē Eiropas valstīs

Deklarācijas noslēguma daļā īpašs uzsvars tika likts uz ieviešanu praksē. Tika uzsvērts, ka nepieciešama sadarbība starp veselības organizācijām, profesionālajām asociācijām, akadēmisko vidi, politikas veidotājiem un sabiedrību, lai deklarācijas principi nekļūtu tikai par simbolisku dokumentu, bet pārvērstos konkrētās rīcībpolitikās. ACFF un partnerorganizācijas norādīja, ka nākamais solis būs praktiska ieviešana Eiropas valstīs, tostarp monitoringa sistēmu izstrāde, digitālo rīku attīstība un finansēšanas modeļu pilnveide.