Aktualitātes FLPP projekta IEVA noslēguma zinātniskā konference un stratēģiskā diskusija “No pierādījumiem uz politiku: bērnu mutes veselības nākotne 17. 04. 2026 Stomatoloģijas institūtā norisinājās FLPP projekta IEVA noslēguma zinātniskā konference un stratēģiskā diskusija “No pierādījumiem uz politiku: bērnu mutes veselības nākotne Latvijā”. Tajā tika prezentēti jaunākie pētījumu rezultāti par bērnu mutes veselību Latvijā, kā arī diskutēts par būtiskākajiem izaicinājumiem un iespējamiem risinājumiem. Konferences secinājumi skaidri parāda, ka bērnu mutes veselība Latvijā ir ne tikai zobārstniecības, bet arī sabiedrības veselības un sistēmisks jautājums, kura risināšanai nepieciešama koordinēta rīcība un cieša sadarbība starp dažādām iesaistītajām pusēm. Ņemot vērā temata nozīmīgumu un to, ka konferences laikā izskanēja plašs, datos balstīts un daudzpusīgs skatījums, esam nolēmuši publicēt konferencē izskanējušās informācijas apkopojumu. Dalībnieki Ilze Maldupa – konferences organizētāja, FLPP projekta IEVA vadītāja Anda Ķīvīte-Urtāne – uzaicinātā plenārā referente un paneļdiskusijas dalībniece Sergio Uribe, Una Stāmere, Olga Sļepcova, Natālija Protasa, Agnese Rivare-Pālena, Laura Čerāne-Šillere, Elza Vagale – FLPP projekta pētnieki Paneļdiskusijas dalībnieki un pārstāvētās iestādes/organizācijas: Svens Henkuzens – Veselības ministrija Aiga Zapelsone – Nacionālais veselības dienests Inga Akmentiņa-Smildziņa – Vecāku organizācija Alise Nicmane-Aišpure – Latvijas Ģimenes ārstu asociācija Natālija Protasa – Latvijas Bērnu zobārstu asociācija Anda Ķīvīte-Urtāne – Sabiedrības veselības institūts Ilze Straume – Slimību profilakses un kontroles centrs Kristīne Belova – Latvijas Zobu higiēnistu asociācija Problēmas aktualitāte Konferencē prezentēti jaunāko pētījumu rezultāti, kuri iezīmē kritisku situāciju bērnu mutes veselībā Latvijā – īpaši augsta kariesa izplatība. Galvenie pētījumu rezultāti: Kariess skar ap 90% bērnu dažādos vecumos gan piena, gan pastāvīgā sakodienā. Ap 70% bērnu ir lieli zobu bojājumi vai kariesa komplikācijas gan piena, gan pastāvīgā sakodienā. 60% bērnu 6-8 gadu vecumā jau ir agrīni emaljas bojājumi pastāvīgajos molāros; pusaudžu vecumā apmēram tikpat bērniem šie zobi ir vai nu jau plombēti vai ar lieliem caurumiem, tātad, 6-8 gadu vecumā, uzliekot sīlantus un noturot tos vismaz 2 gadus pēc zobu šķilšanās, mēs varētu novērst invazīvas iejaukšanās nepieciešamību vēlākā dzīvē. Kariesa pieaugums turpinās visu pusaudžu laiku, un vismaz 30-40% pusaudžu gūtu labumu, ja molāri tiktu slēgti ar fisūru sīlantiem arī pusaudžu vecumā, tā apturot agrīnus bojājumus un izvairoties no invazīvām ārstēšanām vēlāk. Konferences dalībnieki norādīja, ka Latvijā zobārstniecībā joprojām dominē tāda kā “vainas pieeja”, kurā mutes veselības problēmas tiek interpretētas kā individuālas atbildības sekas – “ja zobi bojāti, pats vainīgs, pats maksā”. Šāda pieeja pilnā apmērā attiecas uz pieaugušajiem un lielā mērā arī uz bērniem, jo valsts apmaksātās aprūpes pieejamība ir ierobežota. Turpretī citu hronisko slimību gadījumos, piemēram, cukura diabētu un kardiovaskulārām slimībām, kuru etioloģijā arī būtiska nozīme ir dzīvesveidam, tomēr veselības aprūpe tiek sistemātiski nodrošināta valsts līmenī. Zobārstniecības aprūpe Augstā kariesa izplatība kombinējas ar nepietiekamu aprūpes pieejamību un sistēmiskām nepilnībām. Pasaulē, kur kariesa izplatība ir robežās no 30-50%, kā labu zobārstu pārklājumu vērtē, ja reģionā ir vismaz 1 zobārsts uz 1500 iedzīvotājiem. Pie Latvijas augstās kariesa izplatības (70% dziļu bojājumu līmenī) esošais zobārstu skaits nav pietiekams. Mediju atspoguļojums apstiprina šo situāciju, uzsverot garas rindas, speciālistu trūkumu un nepietiekamu sistēmas kapacitāti. Galvenie pētījumu rezultāti: Kariesa un tā komplikāciju problēma aktuāla un vienlīdz izplatīta gan piena, gan pastāvīgajiem zobiem. Zobārstniecības pieejamība ir ierobežota – tikai katrs trešais bērns Latvijā tiek pie valsts apmaksāta zobārsta vizītes, pie tam lielākā daļa – tikai uz vienu vizīti gadā. Tikai katrs 5. pirmsskolas vecuma bērns tiek uz valsts apmaksātu vizīti pie zobārsta gadā. Līdz 2 gadu vecumam zobārstu gadā apmeklē mazāk kā 5% mazuļu (rekomendēts, ka pirmajai bērna vizītei pie zobārsta jābūt līdz gada vecumam). 20% no visām NVD apmaksātām vizītēm līdz 10 gadu vecumam, saistītas ar piena zobu endodontiju vai ekstrakciju (kariesa komplikāciju ārstēšanu). Valsts apmaksātu pakalpojumu tīkls ir nevienmērīgs. Vecāki atzīst, ka problēmas pieejamībā rada fakts, ka vienā klīnikā var tikt nodrošināti pakalpojumi gan par maksu, gan par valsts līdzekļiem – to vecāki uztver kā būtisku šķērsli pieejamībā. 43% vecāku bieži nevar atļauties zobārstniecību bērniem un 35% vecāku kaut reizi ir atcēluši vizītes finansiālu iemeslu dēļ. Tikai 15% vecāku atzīst, ka informācija par valsts apmaksātiem pakalpojumiem ir viegli pieejama. Zobārsti nelabprāt strādā ar bērniem – finansiālie stimuli, augsta emocionālā slodze, nepietiekama sagatavotība līdzdiploma studiju programmā. Zobārsti nelabprāt strādā ar NVD – augsts birokrātiskais slogs. Konferences diskusijās tika uzsvērta nepieciešamība stiprināt agrīnu bērnu mutes veselības aprūpi, veicinot 1) bērnu mutes veselības novērtēšanu profilaktiskajās ģimenes ārstu vizītēs; 2) nodrošinot, lai bērns pie zobārsta nonāk ap viena gada vecumu, kā prasīts starptautiskās vadlīnijās un 3) veicināt agrīnu zobu labošanu, lai mazinātu nepieciešamību pēc seku likvidēšanas vispārējā narkozē. Lai to ieviestu praksē, dalībnieki atzīmēja vairākas barjeras – gan vecākiem, gan speciālistiem bieži trūkst pārliecības un skaidrības, ko darīt ar tik mazu, šķietami veselu (bez redzamiem caurumiem) bērnu; gadījumos, kad agrīni bojājumi jau ir attīstījušies, speciālistiem ir nedrošība par pierādījumos balstītajām, mazāk invazīvām ārstēšanas pieejām – trūkst gan zināšanu, gan praktisku iemaņu, gan pārliecības tās pamatot vecākiem; jaunākās metodes nav iekļautas valsts apmaksāto pakalpojumu klāstā vai to apmaksa nav atbilstoša, un līdz ar to arī neveidojas finansiāla motivācija tās ieviest praksē. Zobu ārstēšanas pieejas Šobrīd izteikti dominē invazīvā pieeja – bērniem līdz 10 gadu vecumam katrā piektajā vizītē tiek veikta piena zobu kariesa komplikāciju novēršana – endodontija vai ekstrakcijas. Viena no 17 vizītēm pie zobārsta ir bērna zobu sanācija vispārējā narkozē, pie tam ārstēšanas biežums vispārējā narkozē kopš 2005. līdz 2020. gadam pieaudzis trīs reizes, kas liecina, ka ārstēšana ir novēlota, kompleksa, dārga. Minimāli invazīvo metožu ieviešana saskaras ar dažādām barjerām: profesionāļu skepsi un ieradumiem (ar ārstēšanu saprot “urbšanu”); nepietiekamām zināšanām un apmācību iespēju trūkumu; Finansiālie stimuli, kas veicina invazīvu manipulāciju izmantošanu. Pierādījumi liecina, ka bērnu zobārstniecībā efektīvas, bērniem draudzīgas un ekonomiski-efektīvas ir sekojošas metodes: Kariozo bojājumu kontrole ar sudraba diamīna fluorīdu; Holas kroņi; Sīlanti profilaksei un bojājumu slēgšanai; Atraumatiska kariozo bojājumu ārstēšana un plombēšana ar stikla jonomērcementu; Metožu kombinācijas. Šīs metodes pielietojamas ātri, bez lokālās anestēzijas, līdz ar to, veicamas pie ierobežotas bērnu sadarbības; ilgtermiņā uzlabo bērna sadarbību; saudzīgākas zobu audiem, efektīvas ilgtermiņā. Ārstēšanas izmaksas Pētījumā aprēķināts, ka, uz katru eiro, ko izlietotu SDF lietošanai kariesa kontrolei, ieekonomētu 22 EUR komplikāciju novēršanai. Aprēķināts arī, ka, lai visiem Latvijas bērniem nodrošinātu kariesa kontroli no dzimšanas līdz skolas vecumam, būtu nepieciešams ~ 6.5 miljoni eiro, kas šobrīd sastāda 20% no pieejamā budžeta. Tātad, visu bērnu aptvere un kariesa kontrole ar bērnien draudzīgām, pierādītām, efektīvām metodēm, ir reāla pie Latvijā pieejamā finansējuma. Vecāku un profesionāļu perspektīvas Vecāki novērtē izvēles iespējas un mazāk traumējošas metodes; viņi arī atzīst, ka būtiska ir skaidra komunikācija un sabiedrības izglītošana. Nepietiekama izpratne par fluorīdu nozīmi, neuzticēšanās vai neskaidrība par metožu efektivitāti, rada vecākos bažas. Zobārsti atzīst, ka pietrūkst apmācības; izpratne par minimāli invazīvām metodēm atšķiras; nav pierasts domāt par dažādām prioritātēm – urbšana un plombēšana ir zināmāka. Zobārstiem arī satraukums par pacientu veselībpratību. Lai paplašinātu minimāli invazīvo metožu lietošanu, būtu jāuzlabo apmācība līdzdiploma studiju programmā, jāveicina ar finansiāliem stimuliem, jānodrošina materiālu tehniskā bāze un jāinformē sabiedrība, uzlabojot arī tās veselībpratību. Profilakses līdzekļu pieejamība Šobrīd tirgū plaši pieejamas neefektīvas zobu pastas – bez fluorīda vai ar zemu tā koncentrāciju. Tā netiek nodrošināta kariesa profilakse populācijas līmenī, un kariesa izplatības dati to apliecina. Būtiski mazināt fluorīdu nesaturošu vai ar zemu fluorīda koncentrāciju saturošu produktu īpatsvaru tirgū. Pašlaik Latvijā no vairāk kā simts zobu pastu zīmoliem gandrīz pusei ir vismaz viens variants bez fluorīda, un rezultātā aptuveni katrā trešajā mājsaimniecībā ir vismaz viena šāda neefektīva zobu pasta. Papildus arī nepieciešama kontrole, lai izslēgtu nepareizi marķētas zobu pastas, jo pētījumā arī konstatēts, ka dažām tirgū pieejamām it kā fluorīdus saturošām pastām, fluorīda nav vai tas ir neaktīvā formā. Secinājumi no paneļdiskusijas Esošā sistēma veicina slimības seku ārstēšanu, nevis profilaksi. Pastāv stimulu neatbilstība (finansējums, organizācija); ir problēmas ar pieejamību reģionos. Trūkst vienotas pieejas starp: politikas veidotājiem, profesionāļiem, sabiedrību. Nepietiekama veselībpratība būtiski ietekmē rezultātus; “viltus ziņu laikmetā” uzlabot veselībpratību ir izaicinājums. Paneļdiskusijas dalībnieki identificēja konkrētus īstermiņa rīcības virzienus: Izvērtēt fluorīdu nesaturošu produktu pieejamības ierobežošanu bērniem, ieviest skaidrāku zobu pastu marķējumu (fluorīda saturs), stiprināt kvalitātes kontroles mehānismus tirgū. Veselības aprūpes sistēmā pārskatīt finansēšanas modeli, lai veicinātu profilaksi un efektīvas kariesa ārstēšanas metodes pirms nepieciešamas sarežģītas un dārgas ārstēšanas. Veicināt bērnu nonākšanu pie zobārsta un/vai higiēnista pirms gada vecuma. Ieviest digitālus pacientu skrīningu un kontroles rīkus ar vienotu pacientiem sniedzamo informāciju, tā nodrošinot, ka sabiedrība saņem pierādījumos balstītu informāciju; kā arī digitālās sistēmas varētu mazināt birokrātisko slogu (šāda sistēma ģimenes ārstiem ir izstrādes stadijā). Profesionāļiem nodrošināt apmācību par jaunākajām bērnu kariesa kontroles un ārstēšanas metodēm, izstrādāt vienotas klīniskās vadlīnijas, stiprināt komandas darbu (zobārsti – zobu higiēnisti); zobu higiēnistiem piešķirt lomu agrīnai diagnostikai un kariesa kontrolei – paplašinot kompetences, tam nodrošinot atbilstošu apmācību. Uzsākt un turpināt mērķētas izglītojošas kampaņas par fluorīdu nozīmi, kariesa profilaksi un kontroli, uzturu. Veicināt vidi, kurā izvēlēties veselīgu uzturu būtu vieglāk – nodokļu politika, reklāmas mazināšana, stingri ēdināšanas noteikumi izglītības iestādēs – lai tie nav tikai uz papīra, bet arī ir reāli ieviesti, skolu māsu izglītošana. Veselība visās politikās – panākt abpusēju sadarbību starp Veselības, Izglītības, Labklājības, Ekonomikas un citām ministrijām. Konference skaidri parādīja, ka bērnu mutes veselība Latvijā nav tikai zobārstniecības problēma – tā ir sistēmiska, politiska un sabiedrības veselības problēma. Risinājums meklējams sadarbībā!
