Informācija pacientam pēc brekešu/aparatūras uzlikšanas Mutes higiēnas ievērošana Apkārt breketēm un citām ierīcēm pastiprināti veidojas aplikums, kas bojā emalju un smaganas, tāpēc ortodontiskās ārstēšanas laikā ārkārtīgi svarīga ir mutes dobuma higiēna. Divas reizes dienā (no rīta un vakarā) zobi obligāti jātīra ar zobu birsti un zobu pastu, kā arī papildus jālieto speciālas zobu birstītes. Zobi ir jādiego ar zobu diegu vismaz vienu reizi dienā. Tā kā baktērijas skābi ražo no ogļhidrātiem, tad jāsamazina cukura, saldumu, arī gāzēto, saldo un skābo dzērienu lietošanas daudzums un biežums ortodontiskās ārstēšanas laikā. Nelietot balinošās un baltinošās zobu pastas. Iespējamie riski, neievērojot mutes higiēnu Baktēriju ražotās skābes šķīdina zoba ārējo virsmu (emalju). Ja zobu aplikums netiks regulāri notīrīts (vismaz 2 reizes dienā), zobu emalja tiks neatgriezeniski bojāta. Bojājums var būt neizzūdoši balti plankumi emaljas struktūrā vai pat caurumi. Slikta mutes higiēna zobu pārvietošanas laikā var radīt smaganu iekaisumu, kas var pāriet smaganu un kaula destrukcijā. Smaganu iekaisuma dēļ zobu līdzināšanās un pārvietošanās varētu būt traucēta. Rūpēšanās par aparatūru Ortodontiskā aparatūra rada spiedienu uz zobiem un uz kaulu, kur zobi atrodas. Ja kāda no breketēm nokrīt (atlīmējas), nenotiks optimāla zobu pārvietošanās. Breketes var atlīmēties, ja ilgstoši uzkrājas zobu aplikums (sliktas mutes dobuma higiēnas dēļ) un ēdot cietus produktus (sausiņus, burkānus, ābolus u.tml.). Lai izvairītos no šādām situācijām, cieti produkti jāēd, sagriežot tos mazākos gabaliņos. Ja kāda brekete vai aparatūra atlīmējas, pacientam ir jāinformē ortodonts, lai pēc iespējas ātrāk varētu salabot aparatūru vai uzlīmēt breketi atpakaļ uz zoba. Pacientam jāapzinās, ka atkārtotu brekešu nokrišanas un jaunu brekešu līmēšanas gadījumā (arī aparatūras lūzumu gadījumā) var rasties papildu izmaksas. Iespējamie riski, ja pacients nerūpējas par ortodontisko aparatūru Ja pacients ilgstoši nevēršas pie sava ortodonta, lai salabotu aparatūru vai uzlīmētu breketi atpakaļ uz zoba, var ieilgt kopējais ārstēšanas laiks un ir iespējama zobu pārvietošanās nevēlamā virzienā. Regulāri plānveida apmeklējumi Ortodontiskā aparatūra ir periodiski jāaktivē un jākoriģē, arī ārstēšanas gaita ir uzmanīgi jākontrolē. Pacientam ir jāapzinās, ka dažreiz ortodonta nozīmētais apmeklējuma laiks var sakrist ar skolas vai darba stundām, taču izlaisti apmeklējumi paildzina ārstēšanas laiku. Nedrīkst aizmirst ortodontiskās ārstēšanas laikā regulāri apmeklēt arī zobārstu un zobu higiēnistu. Iespējamie riski, ja apmeklējumi ir neregulāri Ja pacients ilgstoši nevēršas pie sava ortodonta uz regulāriem plānveida apmeklējumiem, kopējais ārstēšanas laiks ieilgs, kā arī varētu notikt nekontrolēta un nevēlama zobu pārvietošanās, kas varētu traucēt sasniegt optimālu ārstēšanas rezultātu. Papildus informācija pēc ortodontiskās aparatūras uzlikšanas Biežākā problēma, ko pacienti atzīmē ortodontiskās ārstēšanas laikā, ir noberzti vaigi un lūpas. Sākotnēji mutes dobuma gļotāda nav adaptējusies jaunajai situācijai, un var rasties sajūta, ka breketes “noberž” vaigu vai lūpas. Šādās situācijās ir jālieto ortodontiskais vasks, kas izolē breketi no vaiga vai lūpu gļotādas, savukārt, ja noberzums ir izveidojies, uz brūces var lietot bezrecepšu pretsāpju ārstējošos gēlus (piemēram, Kamistad, Stomagel, Sanagel). Parasti gļotāda pāris nedēļu laikā adaptējas, un vēlākos ārstēšanas mēnešos noberzumi vairs neveidojas. Vaiga gļotādas noberzums var veidoties arī breketēs iestiprinātajam lociņam slīdot ārā pa breketēm (galos) zobu taisnošanās laikā. Šādā situācijā vislabāk ir zvanīt uz ortodontijas reģistratūru/nodaļu, lai sarunātu iespēju lociņa galus nokniebt vai noslīpēt, lai nebūtu traucējošā sajūta un neveidotos vaiga noberzums.
