Zobu jūtīgums tipiski attīstās 4 – 6 stundas pēc brekešu uzlikšanas vai loku aktivācijas, kas saistās ar zobu pārvietošanās biomorfoloģiskiem procesiem. Normāli jūtīgums var būt no 2 -5 dienām. Ieteicams lietot pretsāpju līdzekļus atbilstoši vecumam un svaram.

Mīksto audu bojājumi, kas izpaužas kā vaigu un/vai lūpu noberzumi, parasti ir pirmās dienas pēc aparatūras uzlikšanas. Ieteicams lietot vasku un mutes gļotādai paredzētas ziedes.

Brekešu loks –  ja loks traucē,  jāsazinās ar reģistratūru un jāsarunā ārpuskārtas vizīte.

Nolūzusi brekete – pārāk lielas slodzes rezultātā, biežāk tas ir cieta ēdiena košanas rezultātā var nolūzt brekete. Šajā gadījumā ir jāsazinās ar klīniku. Ja līdz kārtējai vizītei ir atlikušas  2 – 3 nedēļas, tad nav nepieciešama ārpuskārtas vizīti.

Iepējamās komplikācijas ortodontiskās ārstēšanas laikā.

Zoba virsmas bojājums ap breketēm – nepietiekamas zobu higienas rezultātā, kad aplikums regulāri krājas ap breketēm uz zoba virsmas var veidoties demineralizācijas (balti) plankumi, kas izteikti sliktas higiēnas gadījumā var veidot kariesu. Regulāra un rūpīga zobu tīrīšana ir labākā profilakse zobu virsmas bojājumiem.

Ar ortodontisko aparatūru ir regulāri jāapmeklē zobu higiēnists un vismaz reizi gadā jāapmeklē zobārsts, lai pārbaudītu zobu veselību. Regulāra un rūpīga zobu tīrīšana ir labākā profilakse zobu audu bojājumiem.

Alerģija pret niķeli. Tipiski simptomi ir eritēma jeb apsārtums un sāpes mutes dobumā, kas attīstās 1 – 2 dienas pēc uzlikšanas.  Alerģija pret lateksu – alerģija pret medicīnisko cimdu vai brekešu gumijām.

Endodontiski ārstētu zobu iekaisums – pievienojot ortodontisko spēku zobiem, kuriem ir endodontiski ārstēti kanāli var rasties iekaisums. Gadījumā, ja ir parādījušies  zoba iekaisuma simptomi nepieciešama vizīte pie endodonta, kurš izvērtē zoba prognozi un pārārstēšanas iespējas.

Zoba vai zobu vitalitātes zudums – var būt saistīts ar iepriekšēju traumu, zoba vai apkārtējā kaula anatomiju vai kā atbildes reakcija uz ortodontisko spēku. Pēc zoba vitalitātes zuduma nepieciešama endodontiska ārstēšana.

Zoba ankiloze. Ja kāds no zobiem ortodontiskās ārstēšanas laikā nepārvietojas – biežākais iemesls ir zoba ankiloze. Ankilozēts zobs ir saaudzis ar kaulu un ir zaudētas apkārtējās periodonta saites. Biežs ankilozes iemesls ir agrāk bijusi trauma. Tā rezultātā zobs ir zaudējis spēju pārvietoties. Zoba ankilozes gadījumā bieži ir nepieciešams zobu ekstrahēt un mainīt ārstēšanas plānu, ekstrahētā zoba vietu aizvietojot ar citu zobu vai implantu.

Zobu sakņu rezorbcija jeb zobu sakņu saīsināšanās.

Lokāla sakņu rezorbcija notiek atsevišķam zobam vai zobu grupai.  Iemesls var būt apkārtesošā kaula vai zobu saknes anatomija konkrētajā vietā, zobu pārvietošanas attālums, spēks uz konkrēto zobu, ārstēšanas ilgums.

Ģeneralizēta sakņu rezorbcija – iemesls pārsvarā nezināms, var būt hormonāls disbalanss vai citas metabolisma izmaiņas organismā.

Zoba apkārtējo audu iekaisums.

Alveolārā kaula zudums vai zobu balsta kaula zudums – saistīts ar smaganu iekaisumu, kas veidojas nepietiekamas zobu higiēnas rezultātā vai periodontīta gadījumā.

Smaganu hiperplāzija jeb palielināti smaganu audi, kas vairāk nekā normā nosedz zobus. Šajos gadījumos smaganas ir jūtīgas un var asiņot. Iemesls var būt slikta higiēna, hormonālās izmaiņas vai atsevišķu medikamentu lietošana.

Biežāk tiek novērota smaganu recesija jeb smaganu atkāpšanās, kā rezultātā pagarinās atsegtā zoba daļa. Tas sastopams pacientiem ar plāno apkārtējo audu fenotipu.

Zobu balsta kaula zuduma vai smaganu iekaisuma, vai smaganu atkāpšanās gadījumos problēmas ir risinānāmas sadarbībā ar periodontoloģijas specialistiem.