RSU Stomatoloģijas institūta operāciju māsas šopavasar pārstāvēja Latviju Eiropas Operāciju māsu asociācijas kongresā (EORNA Congress 2026), kas norisinājās Dubrovnikas reģionā Horvātijā. Trīs dienu garumā pasākums pulcēja 776 dalībniekus no 38 valstīm, kļūstot par vienu no nozīmīgākajiem profesionālajiem notikumiem operāciju aprūpes jomā Eiropā.

Kongresa programma aptvēra plašu tēmu loku: no mākslīgā intelekta izmantošanas medicīnā un robotizētās ķirurģijas līdz infekciju profilaksei, ilgtspējai veselības aprūpē, pacientu drošībai un medicīnas personāla labbūtībai. Dalībniekiem bija iespēja ne tikai iepazīties ar jaunākajiem pētījumiem un tehnoloģijām, bet arī salīdzināt dažādu valstu pieredzi un diskutēt par nākotnes izaicinājumiem veselības aprūpē.

RSU Stomatoloģijas institūta operāciju māsa Jūlija Sprukte atzīst, ka viens no spilgtākajiem iespaidiem bija kongresa mērogs un iespēja būt daļai no starptautiskas profesionāļu kopienas.

“Mans pirmais un spēcīgākais iespaids, ierodoties tik vērienīgā kongresā, bija tā lielais mērogs un lieliskā atmosfēra. Īpašs gandarījums un prieks, ka arī tik mazai valstij kā Latvijai ir iespēja būt daļai no šī notikuma.”

Jūlija Sprukte, RSU Stomatoloģijas institūta operāciju māsa

Mākslīgais intelekts kļūst par ikdienas palīgu

Viena no aktuālākajām kongresa tēmām bija mākslīgā intelekta izmantošana māsu izglītībā un profesionālajā pilnveidē. Eiropas līmenī arvien vairāk tiek attīstīti personalizēti mācību modeļi, kas palīdz identificēt zināšanu trūkumus, pielāgot mācību saturu un efektīvāk plānot apmācību procesu.

Kongresā vairākkārt tika uzsvērts, ka mākslīgais intelekts var būt vērtīgs palīgs mācību procesā, tomēr tas nevar aizstāt profesionālo spriestspēju un atbildību. Lielākais risks nav tehnoloģiju kļūdas, bet gan situācijas, kad cilvēki pārstāj kritiski izvērtēt to sniegto informāciju.

RSU Stomatoloģijas institūta operāciju māsa Anna Auzukalna uzsver, ka tehnoloģiju izmantošanai vienmēr jāiet roku rokā ar profesionālajām zināšanām.

“Mākslīgo intelektu var izmantot kā papildu instrumentu māsu izglītībā. Tas var palīdzēt veidot simulāciju scenārijus un uzdot mācību jautājumus. Taču ir jābūt sagatavotam, lai spētu kritiski izvērtēt mākslīgā intelekta sniegto informāciju.”

Anna Auzukalna, RSU Stomatoloģijas institūta operāciju māsa

Savukārt Jūlija Sprukte norāda, ka mākslīgais intelekts jau šobrīd kļūst par efektīvu palīgu ikdienas darbā un zināšanu apguvē.

“Tas ir neaizvietojams palīgs praksē, lai, piemēram, daudz ātrāk sastādītu strukturētu mācību plānu, izdalītu galvenās tēmas vai atrastu pašu aktuālāko informāciju par nepieciešamo jautājumu. Tas ir reāls, efektīvs instruments, kas jau ir ienācis mūsu ikdienā.”

Jūlija Sprukte, RSU Stomatoloģijas institūta operāciju māsa

Robotizētā ķirurģija – attīstības virziens visā pasaulē

Lielu interesi izraisīja prezentācijas par robotizēto ķirurģiju un Da Vinci sistēmas izmantošanu dažādās ķirurģijas nozarēs. Dalībniekiem tika demonstrēti piemēri no vēdera dobuma operācijām, kurās izmantotas robotizētas tehnoloģijas.

Speciālisti uzsvēra, ka robotizētās ķirurģijas priekšrocības ir augstāka precizitāte, ķirurga roku trīces novēršana, augstas izšķirtspējas trīsdimensiju attēls operācijas laikā un potenciāli vieglāks pēcoperācijas periods pacientam. Vienlaikus tika uzsvērts, ka tehnoloģijas neaizstāj medicīnas profesionāļus, bet gan palīdz viņiem strādāt precīzāk un efektīvāk.

“Neviens robots nekad nevarēs pilnībā aizstāt cilvēka darbu un zināšanas. Ja operācijā tiek izmantots Da Vinci robots, tas nebūt nenozīmē, ka viss process no sākuma līdz beigām notiek automātiski. Ārsts-ķirurgs jebkurā brīdī var pieiet pie pacienta un veikt nepieciešamās darbības manuāli.”

Jūlija Sprukte, RSU Stomatoloģijas institūta operāciju māsa

Kongresā tika apspriesta arī nepieciešamība attīstīt īpašas apmācību programmas operāciju māsām darbam robotizētajā vidē, jo šādu tehnoloģiju izmantošana pasaulē kļūst arvien izplatītāka.

Digitālie risinājumi uzlabo darba organizāciju

Vairākās lekcijās tika prezentētas digitālās instrumentu izsekojamības sistēmas un QR kodu risinājumi, kas ļauj precīzi sekot līdzi katra instrumenta apritei no sterilizācijas procesa līdz operāciju zālei. Šādas sistēmas jau tiek izmantotas vairākās Eiropas slimnīcās un pakāpeniski ienāk arī Latvijas ārstniecības iestādēs.

Dalībnieki iepazinās arī ar datorizētiem lēmumu atbalsta rīkiem, kas palīdz ārstiem izvēlēties precīzāku antibiotiku terapiju un samazināt pēcoperācijas infekciju risku. Šādi risinājumi ne tikai uzlabo pacientu drošību, bet arī palīdz efektīvāk organizēt darbu ārstniecības iestādēs.

Ilgtspēja veselības aprūpē kļūst arvien aktuālāka

Operāciju zāles ir viena no resursietilpīgākajām ārstniecības vidēm, kur tiek patērēts liels enerģijas daudzums un radīts ievērojams medicīnisko atkritumu apjoms. Tādēļ ilgtspējas jautājumi šogad bija starp biežāk apspriestajām tēmām.

Kongresā tika prezentēti pētījumi par iespējām samazināt atkritumu daudzumu, veicināt materiālu pārstrādi un izmantot ilgtspējīgākus risinājumus, vienlaikus saglabājot augstākos pacientu drošības standartus. Dalībnieki iepazinās ar dažādu valstu pieredzi daudzreiz lietojamu materiālu izmantošanā un medicīnisko ierīču atjaunošanas programmās.

Virsmāsa Solveiga Ozoliņa uzsver, ka ilgtspējas jautājumi veselības aprūpē vairs nav tikai nākotnes tēma.

“Veselības aprūpe rada ievērojamu klimatisko slodzi. Uzsvars bija uz ilgtspējīgu materiālu izvēli un atkritumu samazināšanu operāciju zālēs. Tomēr pacientu drošība un sterilitāte vienmēr paliek pirmajā vietā.”

Solveiga Ozoliņa, RSU Stomatoloģijas institūta virsmāsa

Uzmanības centrā arī personāla drošība

Ja līdz šim uzsvars tika likts uz pacientu drošību, tad šogad būtiska uzmanība tika pievērsta arī medicīnas personāla veselībai un darba videi. Viena no spilgtākajām tēmām bija ķirurģisko dūmu evakuācija operāciju zālēs.

Operāciju laikā izmantotās elektroķirurģiskās iekārtas rada dūmus, kas ilgtermiņā var kaitēt personāla veselībai. Kongresā tika demonstrētas modernas sistēmas, kas ļauj šos dūmus efektīvi uztvert jau to rašanās brīdī, būtiski uzlabojot darba vidi operāciju blokā.

“Man personīgi visvairāk atmiņā palika tas, ka šajā kongresā, blakus ierastajām tēmām par pacientu drošību, ļoti liels uzsvars tika likts tieši uz personāla drošību un veselību.”

Jūlija Sprukte, RSU Stomatoloģijas institūta operāciju māsa

Papildus tam tika apspriesti infekciju profilakses pasākumi, komandas darba nozīme un simulāciju izmantošana ārkārtas situācijās.

Zināšanas, kas palīdz augt

Dalība starptautiskos kongresos sniedz iespēju ne tikai apgūt jaunākās zināšanas, bet arī kritiski izvērtēt savu ikdienas darbu un salīdzināt to ar citu valstu pieredzi. Tieši šāda pieredzes apmaiņa palīdz ieviest jaunas idejas un pilnveidot pacientu aprūpi.

RSU Stomatoloģijas institūta speciālistes atzīst, ka viens no lielākajiem ieguvumiem ir pārliecība par Latvijas medicīnas profesionāļu augsto kompetenci un spēju strādāt atbilstoši starptautiskajiem standartiem.

“Ļoti bieži šādos starptautiskos kongresos mēs gūstam apstiprinājumu tam, ka esam uz pareizā ceļa un daudzas lietas savā ikdienas praksē darām tikpat augstā līmenī vai pat labāk nekā citas, finansiāli daudz turīgākas valstis.”

Jūlija Sprukte, RSU Stomatoloģijas institūta operāciju māsa

Dalība EORNA Congress 2026 vēlreiz apliecināja, ka profesionālā pilnveide, starptautiska sadarbība un vēlme nepārtraukti mācīties ir būtiski priekšnosacījumi kvalitatīvai pacientu aprūpei. No Horvātijas RSU Stomatoloģijas institūta māsas atgriezās ar jaunām zināšanām, iedvesmu un idejām, kuras nākotnē palīdzēs pilnveidot gan darba procesus, gan pacientu pieredzi.