Profesore Anda Brinkmane zobārstniecībā strādā kopš 1979. gada. Gandrīz piecas desmitgades viņas profesionālā dzīve saistīta ar Rīgas Stradiņa universitāti un Stomatoloģijas institūtu. Savulaik viņa daudzus gadus veltījusi bērnu mutes veselības profilaksei, bet šobrīd īpašu uzmanību pievērš senioru mutes veselībai.

Sarunā ar profesori pārrunājām par to, kāpēc mutes veselības paradumi jāveido jau bērnībā, ko pieaugušie bieži dara nepareizi un kādi ir lielākie izaicinājumi senioru mutes veselībā.

Kas Jūs savulaik pamudināja izvēlēties tieši zobārsta profesiju?

Doma par zobārstniecību man nekad nebija bijusi. Bērnībā ļoti baidījos no zobārsta… Gāju uz Medicīnas institūtu studēt medicīnu, bet tad dažādu nejaušību dēļ nonācu Stomatoloģijas fakultātē, kur mani laipni sagaidīja profesors Bākulis un pārliecināja, ka zobārstniecība ir īstā vieta. Un ne mirkli neesmu to nožēlojusi!

Profilakses nodarbība studentiem (1985. gads)

Savā profesionālajā karjerā esat daudz strādājusi bērnu mutes veselības profilakses jomā, bet šobrīd arvien vairāk pievēršaties senioru mutes veselībai. Kā nonācāt līdz profilaksei?

Pirmos sešus mēnešus pēc RMI beigšanas strādāju Tukumā par bērnu zobārsti. Tur arī sastapos ar slikto zobu veselību bērniem. 80. gados, kad sāku strādāt katedrā, mutes veselības stāvoklis bērniem un pieaugušajiem joprojām bija slikts. Bija jādomā, ko varētu darīt, jo profilakses līdzekļu klāsts bija minimāls. Fluorīdus saturošu līdzekļu nebija. Tolaik pie mums jau varēja atbraukt ārvalstu kolēģi, lai sniegtu padomus, kā organizēt mutes profilaksi un uzlabot mutes veselību. Daudzus padomus sniedza skandināvu kolēģi. Entuziasms bija un darījām visu, ko tajā laikā varējām.

Strādājot fantastiskā komandā ar profesori Egitu Senakolu un mūsu pirmajām zobu higiēnistēm, veicām pētījumus, organizējām lekcijas un konferences visā Latvijā zobārstiem, ārstiem, skolotājiem un medmāsām. Bija arī informācijas kampaņas radio un televīzijā, veidojām bērnu raidījumus, stāstījām par zobu profilaksi un pareizu zobu tīrīšanu. Tika izstrādātas skolu programmas un metodiskie izdevumi, izdota bērnu grāmata par zobiem, bet leļļu teātrī tika radīta ludziņa par zobu profilaksi.

Pateicoties Valsts zobārstniecības centram un dakterim Andim Paeglītim, visā Latvijā tika izveidots Mutes veselības centru tīkls, kur strādāja zobu higiēnisti un zobārsti. Pa Latviju kursēja arī divi zobārstniecības busiņi. Tas bija unikāls projekts, un rezultāti arī neizpalika. Tur, kur bija uzraudzītā zobu tīrīšana, mutes veselības rādītāji uzlabojās. Diemžēl tas viss tika likvidēts…

Skolu programmas atklāšana (1998. gads)

Atskatoties uz savu profesionālo pieredzi, ar ko Jūs visvairāk lepojaties?

Lepojos ar saviem bijušajiem pasniedzējiem – viņu dzīves gudrība palīdz arī šodien. Esmu patiesi lepna par saviem kolēģiem – ārstiem, māsiņām, asistentiem, palīgpersonālu – par viņu paveikto, profesionalitāti, atbildību kopīgajā darbā. Prieks un lepnums strādāt kopā Stomatoloģijas institūtā.

Viens nevar neko izdarīt! Jābūt komandai.

Īpašs lepnums, ka visu šo laiku esmu strādājusi komandā ar profesori Egitu Senakolu, kopā rūpējoties par mutes veselību. Gandarījums, ka abas esam novērtētas un saņēmušas Barona balvu zobārstniecībā.

Mēs sākām laikā, kad nebija fluorīdus saturošu zobu pastu, nebija kvalitatīvu zobu birstīšu. 80. gados parādījās pirmie pētījumi profilaksē, bet 90. gados mums “pavērās” pasaule – varējām apmeklēt pasaules kongresus profilaksē un gūt pavisam jaunas zināšanas un pasaules pieredzi. 1993. gadā piedalījāmies pirmajā starptautiskajā pētījumā par mutes veselības stāvokli Latvijā (ICS-II). Mūsu lepnums ir arī 1995. gads – pateicoties profesores Egitas Senakolas iniciatīvai un profesora Jāņa Vētras atbalstam, tika nodibināta Zobu higiēnistu skola. Sākām mācīt pirmās zobu higiēnistes Latvijā. Lepojos ne tikai ar paveikto, bet arī ar to, kā mēs to paveicām – ar aizrautību, komandas garu un vēlmi darīt labāk.

Profilakses darbā iesaistījušies daudzi jauni kolēģi, ar kuru sasniegumiem zinātnē un praktiskajā zobārstniecībā varu lepoties. Viņu vārds ir izskanējis pasaulē. Ir prieks, ka ir entuziasti, kuri mūsu idejas attīsta tālāk – jau citā kvalitātē. Lepojos arī ar to, ka manam bērnam, mazbērniem, daudziem radu, draugu, kolēģu un pacientu bērniem ir ieaudzināts – par muti un zobiem jārūpējas jau no mazotnes, tādējādi saglabājot tos veselus!

Ar profesori Egitu Senakolu

Bērnība – pamati visa mūža garumā

Jūs bieži uzsverat profilakses nozīmi. Kāpēc mutes veselības paradumi jāveido jau bērnībā?

Bērnībā to iemācīt ir visvieglāk. Veselīgs dzīvesveids, kā arī mutes un zobu kopšana, veselīga uztura lietošana ikvienam bērnam ir jāapgūst iespējami agrāk, lai dzīvē šie paradumi nezaudētu savu nozīmi.

Bērniem ir jāredz, kā to dara vecāki, māsas un brāļi. Vecākiem jāiesaistās šajā procesā un noteikti jārāda sava priekšzīme. Vēlāk tas jāturpina pirmsskolas izglītības iestādē. Zināšanas un praktiskās iemaņas jāpielieto ikdienā. Vecāki, ģimene, zobārsti, zobu higiēnisti un arī pedagogi ir svarīgas personas bērna dzīvē, kas var veicināt un nostiprināt veselībpratību, tostarp mutes un zobu veselībai nozīmīgu ieradumu veidošanos.

Kādi ir svarīgākie paradumi, kas bērnam būtu jāapgūst jau agrīnā vecumā, lai saglabātu veselus zobus arī pieaugušā vecumā?

Tīrīt zobus divas reizes dienā ar fluorīdus saturošu zobu pastu, ierobežot cukura daudzumu uzturā, regulāri apmeklēt zobu higiēnistu un ievērot visus ieteikumus. Vajadzības gadījumā jāapmeklē arī zobārsts.

Kādas kļūdas vecāki visbiežāk pieļauj bērnu mutes kopšanā, pat domājot, ka rīkojas pareizi?

Nenodrošina bērnu ar fluorīdus saturošu zobu pastu, daudz patērē saldumus ēdienreižu starplaikos un nepārtīra bērnam zobus līdz 10 gadu vecumam. Savlaicīgi neaizved bērnu pie zobu higiēnista un zobārsta.

Ar jaunajiem kolēģiem mikroprotezēšanas kursos

Pieaugušo paradumi – ko darām nepareizi?

Daudzi cilvēki pie zobārsta dodas tikai tad, kad sāk sāpēt zobs. Kāpēc profilaktiskās vizītes ir tik svarīgas arī tad, ja šķiet, ka nekādu problēmu nav?

Negaidīsim zobu sāpes vai citas problēmas… Profilakse ir labākais ieguldījums mutes veselībā, kas palīdz izvairīties no sarežģītas ārstēšanas. Jebkurā gadījumā zobu birste, pasta, zobu diegs un zobu higiēnista pakalpojums vienmēr būs lētāks nekā zobu labošana, implanti, protezēšana un citas manipulācijas.

Kādas ir biežākās kļūdas, ko pieaugušie pieļauj ikdienas mutes kopšanā?

Nelieto fluorīdus saturošu zobu pastu un tīra zobus tikai no rīta. Svarīgi ir iztīrīt zobus vakarā pirms gulētiešanas, jo miegā siekalu daudzums ir samazināts. Darbā bieži našķojas ar neveselīgiem našķiem, lieto ātrās uzkodas. Un vēl – negrib neko mainīt. Tic mītiem.

Vai ir kāda kļūda, ko cilvēki bieži apzinās tikai tad, kad jau radušās nopietnas problēmas?

Visbiežāk cilvēki nožēlo, ka bērnībā nav pietiekami rūpējušies par zobu veselību un nav klausījuši vecāku un ārstu padomiem.

LZA valde, Barona balva (2025. gads)

Senioru mutes veselība

Šobrīd arvien vairāk pievēršaties senioru mutes veselības profilaksei. Kāpēc šī tēma kļūst aktuālāka?

Latvijas sabiedrība noveco. Vienlaikus palielinās arī mūsu senioru vidējais dzīves ilgums. Mums ir ļoti daudz cienījama vecuma cilvēku. Diemžēl arī ārsti noveco līdz ar pacientiem… Ja visu mūžu esi strādājis ar šiem pacientiem, tad tagad jādomā, kā palīdzēt, jo zobārstniecība ir kļuvusi ļoti dārga – cenas zobārstniecībā ceļas un arī celsies.

Tāpēc senioriem ir ļoti svarīga mutes profilakse. Tie seniori, kuri ievērojuši profilaksi un apmeklējuši zobu higiēnistu jau 30 gadus, nesaskaras ar lielām problēmām, kaut arī ir dažādas saslimšanas, kas ietekmē mutes veselību.

Kādi ir lielākie izaicinājumi, ar kuriem seniori saskaras mutes veselības jomā?

Līdz ar gadiem sākas mutes funkciju pavājināšanās. Mutes veselības stāvokļa pasliktināšanās būtiski ietekmē senioru dzīves kvalitāti – spēju runāt, smaidīt, sajust garšas un smaržas, košļāt un norīt, kā arī pilnvērtīgi komunicēt. Viena no būtiskām problēmām ir periodonta slimība, kas var izraisīt smaganu atkāpšanos, kaula zudumu, zobu kustīgumu un rezultātā arī zobu zaudējumu. Tās profilaksē ļoti svarīga ir atbilstoša mutes kopšana un higiēna.

Senioriem paaugstināts ir arī zobu kariesa risks, īpaši zobu sakņu kariess smaganu atkāpšanās dēļ. Profilaksē svarīga ir fluorīdu lietošana un regulāras vizītes pie zobu higiēnista un zobārsta. Ļoti nozīmīga problēma ir zobu zaudējums. Tas ietekmē gan ēšanu un runu, gan cilvēka pašvērtējumu un dzīves kvalitāti.

Seniori bieži saskaras arī ar sausas mutes problēmu. Kāpēc tā ir tik būtiska?

Siekalām ir ļoti nozīmīga loma mutes veselībā. Tās palīdz košļāt, mitrināt ēdienu, to norīt, sajust garšu un runāt. Siekalas arī palīdz aizsargāt mutes dobumu. Sausa mute nav slimība, bet simptoms, ko var izraisīt dažādas saslimšanas, novecošanās vai medikamenti. Tā savukārt palielina kariesa un periodonta slimību risku, var radīt grūtības runāt un rīt, garšas izmaiņas un problēmas ar protēzēm. Tāpēc ir svarīgi ne tikai samierināties ar sausas mutes sajūtu, bet pārrunāt to ar zobārstu vai zobu higiēnistu.

Vispārējā veselība un mutes veselība

Kā vispārējā veselība un dažādu medikamentu lietošana ietekmē mutes dobuma veselību senioru vecumā?

Ar novecošanos saistītās veselības problēmas var būtiski ietekmēt arī mutes veselību. To var ietekmēt gan dažādas saslimšanas, gan ikdienā lietotie medikamenti. Piemēram, diabēts ir saistīts ar periodonta slimību, ilgāku mutes brūču dzīšanu, garšas izmaiņām un mutes infekcijām. Arī dažādu medikamentu lietošana var izraisīt sausu muti, kas savukārt palielina citu mutes dobuma problēmu risku.

Senioriem nereti ir arī grūtāk pašiem pilnvērtīgi parūpēties par mutes higiēnu, īpaši tad, ja ir redzes, motorikas vai kognitīvo spēju traucējumi. Tāpēc senioru mutes veselības aprūpē ļoti svarīga ir sadarbība starp pašu pacientu, ģimeni, zobu higiēnistu, zobārstu un citiem ārstiem.

DAB Dental – Diskusija par zobu veselību

Ko mēs varam darīt?

Ko seniori un viņu tuvinieki var darīt, lai saglabātu labu mutes veselību pēc iespējas ilgāk?

Vecākiem cilvēkiem ir svarīgi saņemt zobu higiēnista, zobārsta, ģimenes locekļu un kopēja palīdzību un iemācīties pamata higiēnas elementus, ja tie nav apgūti dzīves laikā. Daudzi seniori paši var ietekmēt veselīgi nodzīvoto gadu skaitu un dzīves kvalitāti. Profilakse nav tikai zobārsta vai higiēnista darbs. Tā ir paša cilvēka, ģimenes un speciālistu kopīga atbildība.

Jūs esat pieredzējusi milzīgas pārmaiņas zobārstniecībā. Vai, Jūsuprāt, mūsdienu pacienti vairāk rūpējas par savu mutes veselību nekā pirms 40-50 gadiem?

Jā. Mūsdienās ir pietiekami daudz informācijas par mutes kopšanu, un mūsu dzīvē, arī zobārstniecībā, ienāk digitālās tehnoloģijas. Ir pieaugušas cenas zobārstniecībā, kas arī motivē pievērsties profilaksei – savlaicīgi un regulāri apmeklēt zobu higiēnistu un zobārstu.

Ja Jums būtu jānosauc trīs svarīgākie padomi cilvēkam, kurš vēlas saglabāt veselus zobus visa mūža garumā, kādi tie būtu?

Mīliet dzīvi, esiet aktīvi, saglabājiet dzīvesprieku, nedomājiet par slikto, meklējiet labo un skaisto, biežāk smaidiet!

Un, protams:

• Tīriet zobus divas reizes dienā ar fluorīdus saturošu zobu pastu.
• Mēreni našķojieties!
• Atrodiet savu zobu higiēnistu un zobārstu. Apmeklējiet zobu higiēnistu divas reizes gadā un vajadzības gadījumā arī savu zobārstu.

Jo rūpes par mutes veselību nav tikai rūpes par zobiem. Tā ir rūpe par dzīves kvalitāti visa mūža garumā.

Fotogrāfijas no privātā arhīva: